custoditurus

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of custōdiō.

Participle

[edit]

custōdītūrus (feminine custōdītūra, neuter custōdītūrum); first/second-declension participle

  1. about to guard

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative custōdītūrus custōdītūra custōdītūrum custōdītūrī custōdītūrae custōdītūra
genitive custōdītūrī custōdītūrae custōdītūrī custōdītūrōrum custōdītūrārum custōdītūrōrum
dative custōdītūrō custōdītūrae custōdītūrō custōdītūrīs
accusative custōdītūrum custōdītūram custōdītūrum custōdītūrōs custōdītūrās custōdītūra
ablative custōdītūrō custōdītūrā custōdītūrō custōdītūrīs
vocative custōdītūre custōdītūra custōdītūrum custōdītūrī custōdītūrae custōdītūra