curatura
See also: curătură
Latin
[edit]Etymology
[edit]Noun
[edit]cūrātūra f (genitive cūrātūrae); first declension
Declension
[edit]First-declension noun.
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | cūrātūra | cūrātūrae |
| genitive | cūrātūrae | cūrātūrārum |
| dative | cūrātūrae | cūrātūrīs |
| accusative | cūrātūram | cūrātūrās |
| ablative | cūrātūrā | cūrātūrīs |
| vocative | cūrātūra | cūrātūrae |
Descendants
[edit]References
[edit]- “curatura”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- curatura in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- curatura in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.