cupiturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of cupiō.
Participle
[edit]cupītūrus (feminine cupītūra, neuter cupītūrum); first/second-declension participle
- about to be desired
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | cupītūrus | cupītūra | cupītūrum | cupītūrī | cupītūrae | cupītūra | |
| genitive | cupītūrī | cupītūrae | cupītūrī | cupītūrōrum | cupītūrārum | cupītūrōrum | |
| dative | cupītūrō | cupītūrae | cupītūrō | cupītūrīs | |||
| accusative | cupītūrum | cupītūram | cupītūrum | cupītūrōs | cupītūrās | cupītūra | |
| ablative | cupītūrō | cupītūrā | cupītūrō | cupītūrīs | |||
| vocative | cupītūre | cupītūra | cupītūrum | cupītūrī | cupītūrae | cupītūra | |