consecraturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of cōnsecrō.
Participle
[edit]cōnsecrātūrus (feminine cōnsecrātūra, neuter cōnsecrātūrum); first/second-declension participle
- about to consecrate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | cōnsecrātūrus | cōnsecrātūra | cōnsecrātūrum | cōnsecrātūrī | cōnsecrātūrae | cōnsecrātūra | |
| genitive | cōnsecrātūrī | cōnsecrātūrae | cōnsecrātūrī | cōnsecrātūrōrum | cōnsecrātūrārum | cōnsecrātūrōrum | |
| dative | cōnsecrātūrō | cōnsecrātūrae | cōnsecrātūrō | cōnsecrātūrīs | |||
| accusative | cōnsecrātūrum | cōnsecrātūram | cōnsecrātūrum | cōnsecrātūrōs | cōnsecrātūrās | cōnsecrātūra | |
| ablative | cōnsecrātūrō | cōnsecrātūrā | cōnsecrātūrō | cōnsecrātūrīs | |||
| vocative | cōnsecrātūre | cōnsecrātūra | cōnsecrātūrum | cōnsecrātūrī | cōnsecrātūrae | cōnsecrātūra | |