consacraturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of cōnsacrō.
Participle
[edit]cōnsacrātūrus (feminine cōnsacrātūra, neuter cōnsacrātūrum); first/second-declension participle
- Alternative form of cōnsecrāturus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | cōnsacrātūrus | cōnsacrātūra | cōnsacrātūrum | cōnsacrātūrī | cōnsacrātūrae | cōnsacrātūra | |
| genitive | cōnsacrātūrī | cōnsacrātūrae | cōnsacrātūrī | cōnsacrātūrōrum | cōnsacrātūrārum | cōnsacrātūrōrum | |
| dative | cōnsacrātūrō | cōnsacrātūrae | cōnsacrātūrō | cōnsacrātūrīs | |||
| accusative | cōnsacrātūrum | cōnsacrātūram | cōnsacrātūrum | cōnsacrātūrōs | cōnsacrātūrās | cōnsacrātūra | |
| ablative | cōnsacrātūrō | cōnsacrātūrā | cōnsacrātūrō | cōnsacrātūrīs | |||
| vocative | cōnsacrātūre | cōnsacrātūra | cōnsacrātūrum | cōnsacrātūrī | cōnsacrātūrae | cōnsacrātūra | |