conprobaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of conprobō.
Participle
[edit]conprobātūrus (feminine conprobātūra, neuter conprobātūrum); first/second-declension participle
- Alternative form of comprobāturus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | conprobātūrus | conprobātūra | conprobātūrum | conprobātūrī | conprobātūrae | conprobātūra | |
| genitive | conprobātūrī | conprobātūrae | conprobātūrī | conprobātūrōrum | conprobātūrārum | conprobātūrōrum | |
| dative | conprobātūrō | conprobātūrae | conprobātūrō | conprobātūrīs | |||
| accusative | conprobātūrum | conprobātūram | conprobātūrum | conprobātūrōs | conprobātūrās | conprobātūra | |
| ablative | conprobātūrō | conprobātūrā | conprobātūrō | conprobātūrīs | |||
| vocative | conprobātūre | conprobātūra | conprobātūrum | conprobātūrī | conprobātūrae | conprobātūra | |