comprobaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of comprobō.
Participle
[edit]comprobātūrus (feminine comprobātūra, neuter comprobātūrum); first/second-declension participle
- about to approve
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | comprobātūrus | comprobātūra | comprobātūrum | comprobātūrī | comprobātūrae | comprobātūra | |
| genitive | comprobātūrī | comprobātūrae | comprobātūrī | comprobātūrōrum | comprobātūrārum | comprobātūrōrum | |
| dative | comprobātūrō | comprobātūrae | comprobātūrō | comprobātūrīs | |||
| accusative | comprobātūrum | comprobātūram | comprobātūrum | comprobātūrōs | comprobātūrās | comprobātūra | |
| ablative | comprobātūrō | comprobātūrā | comprobātūrō | comprobātūrīs | |||
| vocative | comprobātūre | comprobātūra | comprobātūrum | comprobātūrī | comprobātūrae | comprobātūra | |