conpleturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of conpleō.
Participle
[edit]conplētūrus (feminine conplētūra, neuter conplētūrum); first/second-declension participle
- Alternative form of complēturus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | conplētūrus | conplētūra | conplētūrum | conplētūrī | conplētūrae | conplētūra | |
| genitive | conplētūrī | conplētūrae | conplētūrī | conplētūrōrum | conplētūrārum | conplētūrōrum | |
| dative | conplētūrō | conplētūrae | conplētūrō | conplētūrīs | |||
| accusative | conplētūrum | conplētūram | conplētūrum | conplētūrōs | conplētūrās | conplētūra | |
| ablative | conplētūrō | conplētūrā | conplētūrō | conplētūrīs | |||
| vocative | conplētūre | conplētūra | conplētūrum | conplētūrī | conplētūrae | conplētūra | |