completurus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of compleō
Participle
[edit]complētūrus (feminine complētūra, neuter complētūrum); first/second-declension participle
- about to complete
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | complētūrus | complētūra | complētūrum | complētūrī | complētūrae | complētūra | |
| genitive | complētūrī | complētūrae | complētūrī | complētūrōrum | complētūrārum | complētūrōrum | |
| dative | complētūrō | complētūrae | complētūrō | complētūrīs | |||
| accusative | complētūrum | complētūram | complētūrum | complētūrōs | complētūrās | complētūra | |
| ablative | complētūrō | complētūrā | complētūrō | complētūrīs | |||
| vocative | complētūre | complētūra | complētūrum | complētūrī | complētūrae | complētūra | |