conniveo

Latin

Alternative forms

• cōnīveō

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /konˈniː.u̯e.oː/, [kɔnˈniːu̯eoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /konˈni.ve.o/, [konˈniːveo]

Verb

connīveō (present infinitive connīvēre, perfect active connīvī); second conjugation, no passive, no supine stem

1. Alternative form of cōnīveō

Conjugation

• The third principal part may also be connīxī.

   Conjugation of connīveō (second conjugation, no passive, no supine stem)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	connīveō		connīvēs		connīvet		connīvēmus		connīvētis		connīvent
	imperfect	connīvēbam		connīvēbās		connīvēbat		connīvēbāmus		connīvēbātis		connīvēbant
	future	connīvēbō		connīvēbis		connīvēbit		connīvēbimus		connīvēbitis		connīvēbunt
	perfect	connīvī		connīvistī		connīvit		connīvimus		connīvistis		connīvēre, connīvērunt
	pluperfect	connīveram		connīverās		connīverat		connīverāmus		connīverātis		connīverant
	future perfect	connīverō		connīveris		connīverit		connīverimus		connīveritis		connīverint
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	connīveam		connīveās		connīveat		connīveāmus		connīveātis		connīveant
	imperfect	connīvērem		connīvērēs		connīvēret		connīvērēmus		connīvērētis		connīvērent
	perfect	connīverim		connīverīs		connīverit		connīverīmus		connīverītis		connīverint
	pluperfect	connīvissem		connīvissēs		connīvisset		connīvissēmus		connīvissētis		connīvissent
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		connīvē		—		—		connīvēte		—
	future	—		connīvētō		connīvētō		—		connīvētōte		connīventō
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		connīvēre			—			connīvēns			—
perfect		connīvisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		connīvendī		connīvendō		connīvendum		connīvendō		—		—