conlecturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of conligō.
Participle
[edit]conlēctūrus (feminine conlēctūra, neuter conlēctūrum); first/second-declension participle
- Alternative form of colligāturus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | conlēctūrus | conlēctūra | conlēctūrum | conlēctūrī | conlēctūrae | conlēctūra | |
| genitive | conlēctūrī | conlēctūrae | conlēctūrī | conlēctūrōrum | conlēctūrārum | conlēctūrōrum | |
| dative | conlēctūrō | conlēctūrae | conlēctūrō | conlēctūrīs | |||
| accusative | conlēctūrum | conlēctūram | conlēctūrum | conlēctūrōs | conlēctūrās | conlēctūra | |
| ablative | conlēctūrō | conlēctūrā | conlēctūrō | conlēctūrīs | |||
| vocative | conlēctūre | conlēctūra | conlēctūrum | conlēctūrī | conlēctūrae | conlēctūra | |