colligaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of colligō (“[I] fasten together, connect”).
Participle
[edit]colligātūrus (feminine colligātūra, neuter colligātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | colligātūrus | colligātūra | colligātūrum | colligātūrī | colligātūrae | colligātūra | |
| genitive | colligātūrī | colligātūrae | colligātūrī | colligātūrōrum | colligātūrārum | colligātūrōrum | |
| dative | colligātūrō | colligātūrae | colligātūrō | colligātūrīs | |||
| accusative | colligātūrum | colligātūram | colligātūrum | colligātūrōs | colligātūrās | colligātūra | |
| ablative | colligātūrō | colligātūrā | colligātūrō | colligātūrīs | |||
| vocative | colligātūre | colligātūra | colligātūrum | colligātūrī | colligātūrae | colligātūra | |