conjugaturus
Latin
[edit]Participle
[edit]conjugātūrus (feminine conjugātūra, neuter conjugātūrum); first/second-declension participle
- Alternative form of coniugātūrus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | conjugātūrus | conjugātūra | conjugātūrum | conjugātūrī | conjugātūrae | conjugātūra | |
| genitive | conjugātūrī | conjugātūrae | conjugātūrī | conjugātūrōrum | conjugātūrārum | conjugātūrōrum | |
| dative | conjugātūrō | conjugātūrae | conjugātūrō | conjugātūrīs | |||
| accusative | conjugātūrum | conjugātūram | conjugātūrum | conjugātūrōs | conjugātūrās | conjugātūra | |
| ablative | conjugātūrō | conjugātūrā | conjugātūrō | conjugātūrīs | |||
| vocative | conjugātūre | conjugātūra | conjugātūrum | conjugātūrī | conjugātūrae | conjugātūra | |