coniugaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of coniugō.
Participle
[edit]coniugātūrus (feminine coniugātūra, neuter coniugātūrum); first/second-declension participle
- about to unite
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | coniugātūrus | coniugātūra | coniugātūrum | coniugātūrī | coniugātūrae | coniugātūra | |
| genitive | coniugātūrī | coniugātūrae | coniugātūrī | coniugātūrōrum | coniugātūrārum | coniugātūrōrum | |
| dative | coniugātūrō | coniugātūrae | coniugātūrō | coniugātūrīs | |||
| accusative | coniugātūrum | coniugātūram | coniugātūrum | coniugātūrōs | coniugātūrās | coniugātūra | |
| ablative | coniugātūrō | coniugātūrā | coniugātūrō | coniugātūrīs | |||
| vocative | coniugātūre | coniugātūra | coniugātūrum | coniugātūrī | coniugātūrae | coniugātūra | |