collecturus

Latin

Etymology

Future active participle of colligō (“[I] gather, collect”).

Participle

collēctūrus (feminine collēctūra, neuter collēctūrum); first/second-declension participle

1. about to gather, about to collect

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	collēctūrus	collēctūra	collēctūrum		collēctūrī	collēctūrae	collēctūra
genitive	collēctūrī	collēctūrae	collēctūrī		collēctūrōrum	collēctūrārum	collēctūrōrum
dative	collēctūrō	collēctūrae	collēctūrō		collēctūrīs
accusative	collēctūrum	collēctūram	collēctūrum		collēctūrōs	collēctūrās	collēctūra
ablative	collēctūrō	collēctūrā	collēctūrō		collēctūrīs
vocative	collēctūre	collēctūra	collēctūrum		collēctūrī	collēctūrae	collēctūra