centuriaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of centuriō.
Participle
[edit]centuriātūrus (feminine centuriātūra, neuter centuriātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | centuriātūrus | centuriātūra | centuriātūrum | centuriātūrī | centuriātūrae | centuriātūra | |
| genitive | centuriātūrī | centuriātūrae | centuriātūrī | centuriātūrōrum | centuriātūrārum | centuriātūrōrum | |
| dative | centuriātūrō | centuriātūrae | centuriātūrō | centuriātūrīs | |||
| accusative | centuriātūrum | centuriātūram | centuriātūrum | centuriātūrōs | centuriātūrās | centuriātūra | |
| ablative | centuriātūrō | centuriātūrā | centuriātūrō | centuriātūrīs | |||
| vocative | centuriātūre | centuriātūra | centuriātūrum | centuriātūrī | centuriātūrae | centuriātūra | |