cacumino

Latin

Etymology

From cacūmen +‎ -ō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /kaˈkuː.mi.noː/, [käˈkuːmɪnoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /kaˈku.mi.no/, [käˈkuːmino]

Verb

cacūminō (present infinitive cacūmināre, perfect active cacūmināvī, supine cacūminātum); first conjugation

1. to make pointed, point

Conjugation

   Conjugation of cacūminō (first conjugation)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	cacūminō	cacūminās	cacūminat	cacūmināmus	cacūminātis	cacūminant
	imperfect	cacūminābam	cacūminābās	cacūminābat	cacūminābāmus	cacūminābātis	cacūminābant
	future	cacūminābō	cacūminābis	cacūminābit	cacūminābimus	cacūminābitis	cacūminābunt
	perfect	cacūmināvī	cacūmināvistī	cacūmināvit	cacūmināvimus	cacūmināvistis	cacūmināvērunt, cacūmināvēre
	pluperfect	cacūmināveram	cacūmināverās	cacūmināverat	cacūmināverāmus	cacūmināverātis	cacūmināverant
	future perfect	cacūmināverō	cacūmināveris	cacūmināverit	cacūmināverimus	cacūmināveritis	cacūmināverint
passive	present	cacūminor	cacūmināris, cacūmināre	cacūminātur	cacūmināmur	cacūmināminī	cacūminantur
	imperfect	cacūminābar	cacūminābāris, cacūminābāre	cacūminābātur	cacūminābāmur	cacūminābāminī	cacūminābantur
	future	cacūminābor	cacūmināberis, cacūminābere	cacūminābitur	cacūminābimur	cacūminābiminī	cacūminābuntur
	perfect	cacūminātus + present active indicative of sum
	pluperfect	cacūminātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	cacūminātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	cacūminem	cacūminēs	cacūminet	cacūminēmus	cacūminētis	cacūminent
imperfect	cacūminārem	cacūminārēs	cacūmināret	cacūminārēmus	cacūminārētis	cacūminārent
perfect	cacūmināverim	cacūmināverīs	cacūmināverit	cacūmināverīmus	cacūmināverītis	cacūmināverint
pluperfect	cacūmināvissem	cacūmināvissēs	cacūmināvisset	cacūmināvissēmus	cacūmināvissētis	cacūmināvissent
passive	present	cacūminer	cacūminēris, cacūminēre	cacūminētur	cacūminēmur	cacūminēminī	cacūminentur
imperfect	cacūminārer	cacūminārēris, cacūminārēre	cacūminārētur	cacūminārēmur	cacūminārēminī	cacūminārentur
perfect	cacūminātus + present active subjunctive of sum
pluperfect	cacūminātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	cacūminā	—	—	cacūmināte	—
	future	—	cacūminātō	cacūminātō	—	cacūminātōte	cacūminantō
passive	present	—	cacūmināre	—	—	cacūmināminī	—
	future	—	cacūminātor	cacūminātor	—	—	cacūminantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		cacūmināre	cacūmināvisse	cacūminātūrum esse	cacūminārī	cacūminātum esse	cacūminātum īrī
participles		cacūmināns	—	cacūminātūrus	—	cacūminātus	cacūminandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		cacūminandī	cacūminandō	cacūminandum	cacūminandō	cacūminātum	cacūminātū

References

• “cacumino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “cacumino”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• cacumino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.