cacuminatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of cacūminō
Participle
[edit]cacūminātus (feminine cacūmināta, neuter cacūminātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | cacūminātus | cacūmināta | cacūminātum | cacūminātī | cacūminātae | cacūmināta | |
| genitive | cacūminātī | cacūminātae | cacūminātī | cacūminātōrum | cacūminātārum | cacūminātōrum | |
| dative | cacūminātō | cacūminātae | cacūminātō | cacūminātīs | |||
| accusative | cacūminātum | cacūminātam | cacūminātum | cacūminātōs | cacūminātās | cacūmināta | |
| ablative | cacūminātō | cacūminātā | cacūminātō | cacūminātīs | |||
| vocative | cacūmināte | cacūmināta | cacūminātum | cacūminātī | cacūminātae | cacūmināta | |