balbutio

Latin

Alternative forms

• balbuttiō

Etymology

From balbus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /balˈbuː.ti.oː/, [bäɫ̪ˈbuːt̪ioː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /balˈbut.t͡si.o/, [bälˈbut̪ː͡s̪io]

Verb

balbūtiō (present infinitive balbūtīre, perfect active balbūtīvī); fourth conjugation, no passive, no supine stem

1. to stutter or stammer
2. to lisp
3. to babble

Conjugation

   Conjugation of balbūtiō (fourth conjugation, no passive, no supine stem)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	balbūtiō		balbūtīs		balbūtit		balbūtīmus		balbūtītis		balbūtiunt
	imperfect	balbūtiēbam		balbūtiēbās		balbūtiēbat		balbūtiēbāmus		balbūtiēbātis		balbūtiēbant
	future	balbūtiam		balbūtiēs		balbūtiet		balbūtiēmus		balbūtiētis		balbūtient
	perfect	balbūtīvī		balbūtīvistī		balbūtīvit		balbūtīvimus		balbūtīvistis		balbūtīvēre, balbūtīvērunt
	pluperfect	balbūtīveram		balbūtīverās		balbūtīverat		balbūtīverāmus		balbūtīverātis		balbūtīverant
	future perfect	balbūtīverō		balbūtīveris		balbūtīverit		balbūtīverimus		balbūtīveritis		balbūtīverint
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	balbūtiam		balbūtiās		balbūtiat		balbūtiāmus		balbūtiātis		balbūtiant
	imperfect	balbūtīrem		balbūtīrēs		balbūtīret		balbūtīrēmus		balbūtīrētis		balbūtīrent
	perfect	balbūtīverim		balbūtīverīs		balbūtīverit		balbūtīverīmus		balbūtīverītis		balbūtīverint
	pluperfect	balbūtīvissem		balbūtīvissēs		balbūtīvisset		balbūtīvissēmus		balbūtīvissētis		balbūtīvissent
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		balbūtī		—		—		balbūtīte		—
	future	—		balbūtītō		balbūtītō		—		balbūtītōte		balbūtiuntō
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		balbūtīre			—			balbūtiēns			—
perfect		balbūtīvisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		balbūtiendī		balbūtiendō		balbūtiendum		balbūtiendō		—		—

Descendants

• Spanish: balbucir
• ⇒ Late Latin: balbitāre
  • Italian: balbettare
    • → Cimbrian: balbatar
  • Venetan: balbetar
• ⇒ Vulgar Latin: *balbūtiāre
  • Catalan: balbuçar
    • ⇒ Catalan: balbucejar
  • French: balbutier
  • Portuguese: balbuciar

References

• “balbutio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “balbutio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• balbutio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.