averruncatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of āverruncō
Participle
[edit]āverruncātus (feminine āverruncāta, neuter āverruncātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | āverruncātus | āverruncāta | āverruncātum | āverruncātī | āverruncātae | āverruncāta | |
| genitive | āverruncātī | āverruncātae | āverruncātī | āverruncātōrum | āverruncātārum | āverruncātōrum | |
| dative | āverruncātō | āverruncātae | āverruncātō | āverruncātīs | |||
| accusative | āverruncātum | āverruncātam | āverruncātum | āverruncātōs | āverruncātās | āverruncāta | |
| ablative | āverruncātō | āverruncātā | āverruncātō | āverruncātīs | |||
| vocative | āverruncāte | āverruncāta | āverruncātum | āverruncātī | āverruncātae | āverruncāta | |