averruncatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of āverruncō
Participle
[edit]āverruncātus (feminine āverruncāta, neuter āverruncātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | āverruncātus | āverruncāta | āverruncātum | āverruncātī | āverruncātae | āverruncāta | |
genitive | āverruncātī | āverruncātae | āverruncātī | āverruncātōrum | āverruncātārum | āverruncātōrum | |
dative | āverruncātō | āverruncātae | āverruncātō | āverruncātīs | |||
accusative | āverruncātum | āverruncātam | āverruncātum | āverruncātōs | āverruncātās | āverruncāta | |
ablative | āverruncātō | āverruncātā | āverruncātō | āverruncātīs | |||
vocative | āverruncāte | āverruncāta | āverruncātum | āverruncātī | āverruncātae | āverruncāta |