averruncaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of āverruncō
Participle
[edit]āverruncātūrus (feminine āverruncātūra, neuter āverruncātūrum); first/second-declension participle
- about to avert
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | āverruncātūrus | āverruncātūra | āverruncātūrum | āverruncātūrī | āverruncātūrae | āverruncātūra | |
| genitive | āverruncātūrī | āverruncātūrae | āverruncātūrī | āverruncātūrōrum | āverruncātūrārum | āverruncātūrōrum | |
| dative | āverruncātūrō | āverruncātūrae | āverruncātūrō | āverruncātūrīs | |||
| accusative | āverruncātūrum | āverruncātūram | āverruncātūrum | āverruncātūrōs | āverruncātūrās | āverruncātūra | |
| ablative | āverruncātūrō | āverruncātūrā | āverruncātūrō | āverruncātūrīs | |||
| vocative | āverruncātūre | āverruncātūra | āverruncātūrum | āverruncātūrī | āverruncātūrae | āverruncātūra | |