atrabilarius

Latin

Etymology

From ātra bīlis +‎ -ārius.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /aː.tra.biːˈlaː.ri.us/, [äːt̪räbiːˈɫ̪äːriʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /a.tra.biˈla.ri.us/, [ät̪räbiˈläːrius]

Adjective

ātrabīlārius (feminine ātrabīlāria, neuter ātrabīlārium); first/second-declension adjective

1. Characterized by black bile; melancholy.
   • 1666, Johannes Scultetus, Armamentarium Chirurgicum:

     sed postquam omnis sanguis atrabilarius & adustus, qui in venis mammae proximis continebatur, effluxerit

     (please add an English translation of this quotation)

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	ātrabīlārius	ātrabīlāria	ātrabīlārium		ātrabīlāriī	ātrabīlāriae	ātrabīlāria
genitive	ātrabīlāriī	ātrabīlāriae	ātrabīlāriī		ātrabīlāriōrum	ātrabīlāriārum	ātrabīlāriōrum
dative	ātrabīlāriō	ātrabīlāriae	ātrabīlāriō		ātrabīlāriīs
accusative	ātrabīlārium	ātrabīlāriam	ātrabīlārium		ātrabīlāriōs	ātrabīlāriās	ātrabīlāria
ablative	ātrabīlāriō	ātrabīlāriā	ātrabīlāriō		ātrabīlāriīs
vocative	ātrabīlārie	ātrabīlāria	ātrabīlārium		ātrabīlāriī	ātrabīlāriae	ātrabīlāria

Descendants

• English: atrabilarious
• French: atrabilaire
• Spanish: atrabiliario