assiturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of asserō.
Participle
[edit]assitūrus (feminine assitūra, neuter assitūrum); first/second-declension participle
- about to assert
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | assitūrus | assitūra | assitūrum | assitūrī | assitūrae | assitūra | |
| genitive | assitūrī | assitūrae | assitūrī | assitūrōrum | assitūrārum | assitūrōrum | |
| dative | assitūrō | assitūrae | assitūrō | assitūrīs | |||
| accusative | assitūrum | assitūram | assitūrum | assitūrōs | assitūrās | assitūra | |
| ablative | assitūrō | assitūrā | assitūrō | assitūrīs | |||
| vocative | assitūre | assitūra | assitūrum | assitūrī | assitūrae | assitūra | |