apprenso

Latin

Alternative forms

• adprensō

Etymology

From appre(he)ndō (“seize”) +‎ -tō. Cf. apprensus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /apˈpren.soː/, [äpˈprẽːs̠oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /apˈpren.so/, [äpˈprɛnso]

Verb

apprēnsō (present infinitive apprēnsāre); first conjugation, no perfect or supine stems

1. (transitive) to seize with eagerness, snatch at, catch; (of the air) snuff up

Conjugation

   Conjugation of apprēnsō (first conjugation, no perfect or supine stems)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	apprēnsō		apprēnsās		apprēnsat		apprēnsāmus		apprēnsātis		apprēnsant
	imperfect	apprēnsābam		apprēnsābās		apprēnsābat		apprēnsābāmus		apprēnsābātis		apprēnsābant
	future	apprēnsābō		apprēnsābis		apprēnsābit		apprēnsābimus		apprēnsābitis		apprēnsābunt
passive	present	apprēnsor		apprēnsāre, apprēnsāris		apprēnsātur		apprēnsāmur		apprēnsāminī		apprēnsantur
	imperfect	apprēnsābar		apprēnsābāre, apprēnsābāris		apprēnsābātur		apprēnsābāmur		apprēnsābāminī		apprēnsābantur
	future	apprēnsābor		apprēnsābere, apprēnsāberis		apprēnsābitur		apprēnsābimur		apprēnsābiminī		apprēnsābuntur
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	apprēnsem		apprēnsēs		apprēnset		apprēnsēmus		apprēnsētis		apprēnsent
	imperfect	apprēnsārem		apprēnsārēs		apprēnsāret		apprēnsārēmus		apprēnsārētis		apprēnsārent
passive	present	apprēnser		apprēnsēre, apprēnsēris		apprēnsētur		apprēnsēmur		apprēnsēminī		apprēnsentur
	imperfect	apprēnsārer		apprēnsārēre, apprēnsārēris		apprēnsārētur		apprēnsārēmur		apprēnsārēminī		apprēnsārentur
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		apprēnsā		—		—		apprēnsāte		—
	future	—		apprēnsātō		apprēnsātō		—		apprēnsātōte		apprēnsantō
passive	present	—		apprēnsāre		—		—		apprēnsāminī		—
	future	—		apprēnsātor		apprēnsātor		—		—		apprēnsantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		apprēnsāre			apprēnsārī			apprēnsāns			—
future		—			—			—			apprēnsandus
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		apprēnsandī		apprēnsandō		apprēnsandum		apprēnsandō		—		—

Related terms

• apprehendō

Descendants

• Galician: apreixar
• Spanish: apresar

References

• “apprenso”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• apprenso in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.