angustiaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of angustiō.
Participle
[edit]angustiātūrus (feminine angustiātūra, neuter angustiātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | angustiātūrus | angustiātūra | angustiātūrum | angustiātūrī | angustiātūrae | angustiātūra | |
| genitive | angustiātūrī | angustiātūrae | angustiātūrī | angustiātūrōrum | angustiātūrārum | angustiātūrōrum | |
| dative | angustiātūrō | angustiātūrae | angustiātūrō | angustiātūrīs | |||
| accusative | angustiātūrum | angustiātūram | angustiātūrum | angustiātūrōs | angustiātūrās | angustiātūra | |
| ablative | angustiātūrō | angustiātūrā | angustiātūrō | angustiātūrīs | |||
| vocative | angustiātūre | angustiātūra | angustiātūrum | angustiātūrī | angustiātūrae | angustiātūra | |