adulteratus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of adulterō.
Participle
[edit]adulterātus (feminine adulterāta, neuter adulterātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | adulterātus | adulterāta | adulterātum | adulterātī | adulterātae | adulterāta | |
| genitive | adulterātī | adulterātae | adulterātī | adulterātōrum | adulterātārum | adulterātōrum | |
| dative | adulterātō | adulterātae | adulterātō | adulterātīs | |||
| accusative | adulterātum | adulterātam | adulterātum | adulterātōs | adulterātās | adulterāta | |
| ablative | adulterātō | adulterātā | adulterātō | adulterātīs | |||
| vocative | adulterāte | adulterāta | adulterātum | adulterātī | adulterātae | adulterāta | |