adseveratus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of adsevērō.
Participle
[edit]adsevērātus (feminine adsevērāta, neuter adsevērātum, adverb adsevērātē); first/second-declension participle
- Alternative form of assevērātus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | adsevērātus | adsevērāta | adsevērātum | adsevērātī | adsevērātae | adsevērāta | |
| genitive | adsevērātī | adsevērātae | adsevērātī | adsevērātōrum | adsevērātārum | adsevērātōrum | |
| dative | adsevērātō | adsevērātae | adsevērātō | adsevērātīs | |||
| accusative | adsevērātum | adsevērātam | adsevērātum | adsevērātōs | adsevērātās | adsevērāta | |
| ablative | adsevērātō | adsevērātā | adsevērātō | adsevērātīs | |||
| vocative | adsevērāte | adsevērāta | adsevērātum | adsevērātī | adsevērātae | adsevērāta | |