asseveratus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of assevērō
Participle
[edit]assevērātus (feminine assevērāta, neuter assevērātum, adverb assevērātē); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | assevērātus | assevērāta | assevērātum | assevērātī | assevērātae | assevērāta | |
| genitive | assevērātī | assevērātae | assevērātī | assevērātōrum | assevērātārum | assevērātōrum | |
| dative | assevērātō | assevērātae | assevērātō | assevērātīs | |||
| accusative | assevērātum | assevērātam | assevērātum | assevērātōs | assevērātās | assevērāta | |
| ablative | assevērātō | assevērātā | assevērātō | assevērātīs | |||
| vocative | assevērāte | assevērāta | assevērātum | assevērātī | assevērātae | assevērāta | |