adpronatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of adprōnō.
Participle
[edit]adprōnātus (feminine adprōnāta, neuter adprōnātum); first/second-declension participle
- Alternative form of apprōnātus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | adprōnātus | adprōnāta | adprōnātum | adprōnātī | adprōnātae | adprōnāta | |
| genitive | adprōnātī | adprōnātae | adprōnātī | adprōnātōrum | adprōnātārum | adprōnātōrum | |
| dative | adprōnātō | adprōnātae | adprōnātō | adprōnātīs | |||
| accusative | adprōnātum | adprōnātam | adprōnātum | adprōnātōs | adprōnātās | adprōnāta | |
| ablative | adprōnātō | adprōnātā | adprōnātō | adprōnātīs | |||
| vocative | adprōnāte | adprōnāta | adprōnātum | adprōnātī | adprōnātae | adprōnāta | |