adiunctivus
Latin
[edit]Etymology
[edit]From adiungō (“to adjoin”) + -īvus.
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /ad.i̯unkˈtiː.u̯us/, [äd̪i̯ʊŋkˈt̪iːu̯ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ad.junkˈti.vus/, [äd̪juŋkˈt̪iːvus]
Adjective
[edit]adiūnctīvus (feminine adiūnctīva, neuter adiūnctīvum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | adiūnctīvus | adiūnctīva | adiūnctīvum | adiūnctīvī | adiūnctīvae | adiūnctīva | |
| genitive | adiūnctīvī | adiūnctīvae | adiūnctīvī | adiūnctīvōrum | adiūnctīvārum | adiūnctīvōrum | |
| dative | adiūnctīvō | adiūnctīvae | adiūnctīvō | adiūnctīvīs | |||
| accusative | adiūnctīvum | adiūnctīvam | adiūnctīvum | adiūnctīvōs | adiūnctīvās | adiūnctīva | |
| ablative | adiūnctīvō | adiūnctīvā | adiūnctīvō | adiūnctīvīs | |||
| vocative | adiūnctīve | adiūnctīva | adiūnctīvum | adiūnctīvī | adiūnctīvae | adiūnctīva | |