absentatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of absentō
Participle
[edit]absentātus (feminine absentāta, neuter absentātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | absentātus | absentāta | absentātum | absentātī | absentātae | absentāta | |
| genitive | absentātī | absentātae | absentātī | absentātōrum | absentātārum | absentātōrum | |
| dative | absentātō | absentātae | absentātō | absentātīs | |||
| accusative | absentātum | absentātam | absentātum | absentātōs | absentātās | absentāta | |
| ablative | absentātō | absentātā | absentātō | absentātīs | |||
| vocative | absentāte | absentāta | absentātum | absentātī | absentātae | absentāta | |