abiuratus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of abiūrō.
Participle
[edit]abiūrātus (feminine abiūrāta, neuter abiūrātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | abiūrātus | abiūrāta | abiūrātum | abiūrātī | abiūrātae | abiūrāta | |
| genitive | abiūrātī | abiūrātae | abiūrātī | abiūrātōrum | abiūrātārum | abiūrātōrum | |
| dative | abiūrātō | abiūrātae | abiūrātō | abiūrātīs | |||
| accusative | abiūrātum | abiūrātam | abiūrātum | abiūrātōs | abiūrātās | abiūrāta | |
| ablative | abiūrātō | abiūrātā | abiūrātō | abiūrātīs | |||
| vocative | abiūrāte | abiūrāta | abiūrātum | abiūrātī | abiūrātae | abiūrāta | |