Jump to content

abdicaturus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of abdicō.

Participle

[edit]

abdicātūrus (feminine abdicātūra, neuter abdicātūrum); first/second-declension participle

  1. about to reject

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative abdicātūrus abdicātūra abdicātūrum abdicātūrī abdicātūrae abdicātūra
genitive abdicātūrī abdicātūrae abdicātūrī abdicātūrōrum abdicātūrārum abdicātūrōrum
dative abdicātūrō abdicātūrae abdicātūrō abdicātūrīs
accusative abdicātūrum abdicātūram abdicātūrum abdicātūrōs abdicātūrās abdicātūra
ablative abdicātūrō abdicātūrā abdicātūrō abdicātūrīs
vocative abdicātūre abdicātūra abdicātūrum abdicātūrī abdicātūrae abdicātūra