abalienaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of abaliēnō.
Participle
[edit]abaliēnātūrus (feminine abaliēnātūra, neuter abaliēnātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | abaliēnātūrus | abaliēnātūra | abaliēnātūrum | abaliēnātūrī | abaliēnātūrae | abaliēnātūra | |
| genitive | abaliēnātūrī | abaliēnātūrae | abaliēnātūrī | abaliēnātūrōrum | abaliēnātūrārum | abaliēnātūrōrum | |
| dative | abaliēnātūrō | abaliēnātūrae | abaliēnātūrō | abaliēnātūrīs | |||
| accusative | abaliēnātūrum | abaliēnātūram | abaliēnātūrum | abaliēnātūrōs | abaliēnātūrās | abaliēnātūra | |
| ablative | abaliēnātūrō | abaliēnātūrā | abaliēnātūrō | abaliēnātūrīs | |||
| vocative | abaliēnātūre | abaliēnātūra | abaliēnātūrum | abaliēnātūrī | abaliēnātūrae | abaliēnātūra | |