قرين

See also: قرئن

Arabic

Etymology 1

Root
ق ر ن (q r n)
9 terms

Compare قَرَنَ (qarana, “to connect”).

Adjective

قَرِين • (qarīn) (masculine plural قُرَنَاء (quranāʔ))

1. affiliated, associated, combined, connected, joined, linked, united with

Declension

Declension of adjective قَرِين (qarīn)

Singular	Masculine		Feminine
	basic singular triptote		singular triptote in ـَة (-a)
	Indefinite	Definite	Indefinite	Definite
Informal	قَرِين qarīn	الْقَرِين al-qarīn	قَرِينَة qarīna	الْقَرِينَة al-qarīna
Nominative	قَرِينٌ qarīnun	الْقَرِينُ al-qarīnu	قَرِينَةٌ qarīnatun	الْقَرِينَةُ al-qarīnatu
Accusative	قَرِينًا qarīnan	الْقَرِينَ al-qarīna	قَرِينَةً qarīnatan	الْقَرِينَةَ al-qarīnata
Genitive	قَرِينٍ qarīnin	الْقَرِينِ al-qarīni	قَرِينَةٍ qarīnatin	الْقَرِينَةِ al-qarīnati
Dual	Masculine		Feminine
	Indefinite	Definite	Indefinite	Definite
Informal	قَرِينَيْن qarīnayn	الْقَرِينَيْن al-qarīnayn	قَرِينَتَيْن qarīnatayn	الْقَرِينَتَيْن al-qarīnatayn
Nominative	قَرِينَانِ qarīnāni	الْقَرِينَانِ al-qarīnāni	قَرِينَتَانِ qarīnatāni	الْقَرِينَتَانِ al-qarīnatāni
Accusative	قَرِينَيْنِ qarīnayni	الْقَرِينَيْنِ al-qarīnayni	قَرِينَتَيْنِ qarīnatayni	الْقَرِينَتَيْنِ al-qarīnatayni
Genitive	قَرِينَيْنِ qarīnayni	الْقَرِينَيْنِ al-qarīnayni	قَرِينَتَيْنِ qarīnatayni	الْقَرِينَتَيْنِ al-qarīnatayni
Plural	Masculine		Feminine
	basic broken plural diptote		sound feminine plural
	Indefinite	Definite	Indefinite	Definite
Informal	قُرَنَاء quranāʔ	الْقُرَنَاء al-quranāʔ	قَرِينَات qarīnāt	الْقَرِينَات al-qarīnāt
Nominative	قُرَنَاءُ quranāʔu	الْقُرَنَاءُ al-quranāʔu	قَرِينَاتٌ qarīnātun	الْقَرِينَاتُ al-qarīnātu
Accusative	قُرَنَاءَ quranāʔa	الْقُرَنَاءَ al-quranāʔa	قَرِينَاتٍ qarīnātin	الْقَرِينَاتِ al-qarīnāti
Genitive	قُرَنَاءَ quranāʔa	الْقُرَنَاءِ al-quranāʔi	قَرِينَاتٍ qarīnātin	الْقَرِينَاتِ al-qarīnāti

Noun

قَرِين • (qarīn) m (plural قُرَنَاء (quranāʔ), feminine قَرِينَة (qarīna))

1. associate, chum, coeval, colleague, companion, compeer, comrade, confidant, contemporary, crony, counterpart, fellow, friend, mate
2. consort, husband, spouse

Declension

Declension of noun قَرِين (qarīn)

Singular	Masculine			Feminine
	basic singular triptote			singular triptote in ـَة (-a)
	Indefinite	Definite	Construct	Indefinite	Definite	Construct
Informal	قَرِين qarīn	الْقَرِين al-qarīn	قَرِين qarīn	قَرِينَة qarīna	الْقَرِينَة al-qarīna	قَرِينَة qarīnat
Nominative	قَرِينٌ qarīnun	الْقَرِينُ al-qarīnu	قَرِينُ qarīnu	قَرِينَةٌ qarīnatun	الْقَرِينَةُ al-qarīnatu	قَرِينَةُ qarīnatu
Accusative	قَرِينًا qarīnan	الْقَرِينَ al-qarīna	قَرِينَ qarīna	قَرِينَةً qarīnatan	الْقَرِينَةَ al-qarīnata	قَرِينَةَ qarīnata
Genitive	قَرِينٍ qarīnin	الْقَرِينِ al-qarīni	قَرِينِ qarīni	قَرِينَةٍ qarīnatin	الْقَرِينَةِ al-qarīnati	قَرِينَةِ qarīnati
Dual	Masculine			Feminine
	Indefinite	Definite	Construct	Indefinite	Definite	Construct
Informal	قَرِينَيْن qarīnayn	الْقَرِينَيْن al-qarīnayn	قَرِينَيْ qarīnay	قَرِينَتَيْن qarīnatayn	الْقَرِينَتَيْن al-qarīnatayn	قَرِينَتَيْ qarīnatay
Nominative	قَرِينَانِ qarīnāni	الْقَرِينَانِ al-qarīnāni	قَرِينَا qarīnā	قَرِينَتَانِ qarīnatāni	الْقَرِينَتَانِ al-qarīnatāni	قَرِينَتَا qarīnatā
Accusative	قَرِينَيْنِ qarīnayni	الْقَرِينَيْنِ al-qarīnayni	قَرِينَيْ qarīnay	قَرِينَتَيْنِ qarīnatayni	الْقَرِينَتَيْنِ al-qarīnatayni	قَرِينَتَيْ qarīnatay
Genitive	قَرِينَيْنِ qarīnayni	الْقَرِينَيْنِ al-qarīnayni	قَرِينَيْ qarīnay	قَرِينَتَيْنِ qarīnatayni	الْقَرِينَتَيْنِ al-qarīnatayni	قَرِينَتَيْ qarīnatay
Plural	Masculine			Feminine
	basic broken plural diptote			sound feminine plural
	Indefinite	Definite	Construct	Indefinite	Definite	Construct
Informal	قُرَنَاء quranāʔ	الْقُرَنَاء al-quranāʔ	قُرَنَاء quranāʔ	قَرِينَات qarīnāt	الْقَرِينَات al-qarīnāt	قَرِينَات qarīnāt
Nominative	قُرَنَاءُ quranāʔu	الْقُرَنَاءُ al-quranāʔu	قُرَنَاءُ quranāʔu	قَرِينَاتٌ qarīnātun	الْقَرِينَاتُ al-qarīnātu	قَرِينَاتُ qarīnātu
Accusative	قُرَنَاءَ quranāʔa	الْقُرَنَاءَ al-quranāʔa	قُرَنَاءَ quranāʔa	قَرِينَاتٍ qarīnātin	الْقَرِينَاتِ al-qarīnāti	قَرِينَاتِ qarīnāti
Genitive	قُرَنَاءَ quranāʔa	الْقُرَنَاءِ al-quranāʔi	قُرَنَاءِ quranāʔi	قَرِينَاتٍ qarīnātin	الْقَرِينَاتِ al-qarīnāti	قَرِينَاتِ qarīnāti

Related terms

• اِقْتِرَان (iqtirān, “connection”)
• قِرَان (qirān, “close connection”)
• قَرِينَة (qarīna, “wife, connection”)
• مُقَارِن (muqārin, “comparative”)
• مُقَارَنَة (muqārana, “comparison”)
• مَقْرُون (maqrūn, “connected”)

Descendants

• → Ottoman Turkish: قرین (karin)
  • Turkish: karin

Etymology 2

Adverbial accusative of قَرِين (qarīn, “connected”).

Preposition

قَرِينَ • (qarīna)

1. in conjunction with, in connection with, upon

Inflection

Inflected forms
Base form					قَرِينَ (qarīna)
Personal-pronoun- including forms	Singular		Dual	Plural
	Masculine	Feminine	Common	Masculine	Feminine
First person	قَرِينِي (qarīnī)		قَرِينَنَا (qarīnanā)
Second person	قَرِينَكَ (qarīnaka)	قَرِينَكِ (qarīnaki)	قَرِينَكُمَا (qarīnakumā)	قَرِينَكُمْ (qarīnakum)	قَرِينَكُنَّ (qarīnakunna)
Third person	قَرِينَهُ (qarīnahu)	قَرِينَهَا (qarīnahā)	قَرِينَهُمَا (qarīnahumā)	قَرِينَهُمْ (qarīnahum)	قَرِينَهُنَّ (qarīnahunna)