تخريب

Arabic

Root
خ ر ب (ḵ r b)
7 terms

Etymology

Verbal noun of the verb خَرَّبَ (ḵarraba, “to sabotage”), from the root خ ر ب (ḵ-r-b).

Pronunciation

• IPA^(key): /tax.riːb/

Noun

تَخْرِيب • (taḵrīb) m

1. verbal noun of خَرَّبَ (ḵarraba) (form II)
2. ruining, destroying
3. sabotage
4. vandalism

   تَخْرِيب المُمْتَلَكَات العَامَّة ― taḵrīb al-mumtalakāt al-ʕāmma ― destroying public property

Declension

Declension of noun تَخْرِيب (taḵrīb)

Singular	basic singular triptote
	Indefinite	Definite	Construct
Informal	تَخْرِيب taḵrīb	التَّخْرِيب at-taḵrīb	تَخْرِيب taḵrīb
Nominative	تَخْرِيبٌ taḵrībun	التَّخْرِيبُ at-taḵrību	تَخْرِيبُ taḵrību
Accusative	تَخْرِيبًا taḵrīban	التَّخْرِيبَ at-taḵrība	تَخْرِيبَ taḵrība
Genitive	تَخْرِيبٍ taḵrībin	التَّخْرِيبِ at-taḵrībi	تَخْرِيبِ taḵrībi

Derived terms

• تَخْرِيبِيّ (taḵrībiyy)

Descendants

• → Azerbaijani: təxrib
• → Persian: تخریب (taxrib)
  • → Tajik: тахриб (taxrib)
  • → Urdu: تخریب
• → Ottoman Turkish: تخریب (ahrîb)
  • → Turkish: tahrip