ģermānis

See also: germanis, and Germanis

Latvian

Ģermāņi

Etymology

Via other European languages, ultimately borrowed from Latin Germānus, a term introduced by Julius Caesar from a Gaulish word for a group of tribes living in Northeastern Gaul (probably originally the name of one of these tribes). Of uncertain ultimate origin (possibly Celtic/Gaulish).

Noun

ģermānis m (2nd declension, feminine form: ģermāniete)

1. (historical) (ancient) German; a member of one of the ancient Germanic peoples of primitive Germania

   es esmu ģermānis ― I am an ancient German

   romieši ģermāņus pazina labi ― the Romans knew the Germans (= Germanic people) well

   ģermāņi ap 1. gadsimtu dzīvoja plašās teritorijās starp Reinu un Vislu no rietumiem uz austrumiem ― the Germanic peoples around the 1st century (CE) lived over a wide terriotry between the Rhine and the Vistula from west to east

2. (genitive plural) Germanic; pertaining to ancient Germans, their languages, and their modern descendants

   ģermāņu valodas ― the Germanic languages

   ģermāņu mitoloģija ― Germanic mythology

   ģermāņu ciltis ― Germanic tribes

Declension

Declension of ģermānis (2nd declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	ģermānis	ģermāņi
accusative (akuzatīvs)	ģermāni	ģermāņus
genitive (ģenitīvs)	ģermāņa	ģermāņu
dative (datīvs)	ģermānim	ģermāņiem
instrumental (instrumentālis)	ģermāni	ģermāņiem
locative (lokatīvs)	ģermānī	ģermāņos
vocative (vokatīvs)	ģermāni	ģermāņi

Related terms

• Ģermānija
• ģermānisks

See also

• vācietis