levo

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search
See also: Levo, levo-, levò, lévő, levő, and лево

English

[edit]

Alternative forms

[edit]

Adjective

[edit]

levo (not comparable)

  1. (chemistry) Clipping of levorotatory.
    Antonym: dextro

Translations

[edit]

Anagrams

[edit]

Galician

[edit]

Verb

[edit]

levo

  1. first-person singular present indicative of levar

Italian

[edit]

Pronunciation

[edit]
  • IPA(key): /ˈlɛ.vo/
  • Rhymes: -ɛvo
  • Hyphenation: lè‧vo

Verb

[edit]

levo

  1. first-person singular present indicative of levare

Anagrams

[edit]

Latin

[edit]

Etymology 1

[edit]

From levis (light, not heavy) +‎ .

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

levō (present infinitive levāre, perfect active levāvī, supine levātum); first conjugation

  1. to raise, elevate, lift up
    Synonyms: ēlevō, allevō, ērigō, excellō, tollō, ēvehō, scandō, sublīmō, efferō, surgō, ēdō
    Antonyms: dēiciō, abiciō
  2. to make light, lighten
    Synonyms: levigō, alleviō
    Antonyms: dūrō, obdūrō
  3. to relieve, ease, comfort
  4. to mitigate, alleviate, lessen
    Synonyms: domō, lēniō, sōpiō, sēdō, dēlēniō, mītigō, plācō, mānsuēscō, mānsuētō, restinguō, compōnō, commītigō, ēlevō, allevō, alleviō, molliō, coerceō
    Antonyms: sollicitō, excitō, īnstīgō, īnstinguō, efferō, exciō, perpellō, concieō, concitō, īnflammō, cieō, incendō
Conjugation
[edit]
   Conjugation of levō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present levō levās levat levāmus levātis levant
imperfect levābam levābās levābat levābāmus levābātis levābant
future levābō levābis levābit levābimus levābitis levābunt
perfect levāvī levāvistī levāvit levāvimus levāvistis levāvērunt,
levāvēre
pluperfect levāveram levāverās levāverat levāverāmus levāverātis levāverant
future perfect levāverō levāveris levāverit levāverimus levāveritis levāverint
sigmatic future1 levāssō levāssis levāssit levāssimus levāssitis levāssint
passive present levor levāris,
levāre
levātur levāmur levāminī levantur
imperfect levābar levābāris,
levābāre
levābātur levābāmur levābāminī levābantur
future levābor levāberis,
levābere
levābitur levābimur levābiminī levābuntur
perfect levātus + present active indicative of sum
pluperfect levātus + imperfect active indicative of sum
future perfect levātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present levem levēs levet levēmus levētis levent
imperfect levārem levārēs levāret levārēmus levārētis levārent
perfect levāverim levāverīs levāverit levāverīmus levāverītis levāverint
pluperfect levāvissem levāvissēs levāvisset levāvissēmus levāvissētis levāvissent
sigmatic aorist1 levāssim levāssīs levāssīt levāssīmus levāssītis levāssint
passive present lever levēris,
levēre
levētur levēmur levēminī leventur
imperfect levārer levārēris,
levārēre
levārētur levārēmur levārēminī levārentur
perfect levātus + present active subjunctive of sum
pluperfect levātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present levā levāte
future levātō levātō levātōte levantō
passive present levāre levāminī
future levātor levātor levantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives levāre levāvisse levātūrum esse levārī levātum esse levātum īrī
participles levāns levātūrus levātus levandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
levandī levandō levandum levandō levātum levātū

1At least one use of the archaic "sigmatic future" and "sigmatic aorist" tenses is attested, which are used by Old Latin writers; most notably Plautus and Terence. The sigmatic future is generally ascribed a future or future perfect meaning, while the sigmatic aorist expresses a possible desire ("might want to").

Derived terms
[edit]
[edit]
Descendants
[edit]

References

[edit]

Etymology 2

[edit]

From lēvis (smooth) +‎ .

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

lēvō (present infinitive lēvāre, perfect active lēvāvī, supine lēvātum); first conjugation

  1. to make smooth, polish
    Synonyms: allēvō, lēvigō
Conjugation
[edit]
   Conjugation of lēvō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present lēvō lēvās lēvat lēvāmus lēvātis lēvant
imperfect lēvābam lēvābās lēvābat lēvābāmus lēvābātis lēvābant
future lēvābō lēvābis lēvābit lēvābimus lēvābitis lēvābunt
perfect lēvāvī lēvāvistī lēvāvit lēvāvimus lēvāvistis lēvāvērunt,
lēvāvēre
pluperfect lēvāveram lēvāverās lēvāverat lēvāverāmus lēvāverātis lēvāverant
future perfect lēvāverō lēvāveris lēvāverit lēvāverimus lēvāveritis lēvāverint
passive present lēvor lēvāris,
lēvāre
lēvātur lēvāmur lēvāminī lēvantur
imperfect lēvābar lēvābāris,
lēvābāre
lēvābātur lēvābāmur lēvābāminī lēvābantur
future lēvābor lēvāberis,
lēvābere
lēvābitur lēvābimur lēvābiminī lēvābuntur
perfect lēvātus + present active indicative of sum
pluperfect lēvātus + imperfect active indicative of sum
future perfect lēvātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present lēvem lēvēs lēvet lēvēmus lēvētis lēvent
imperfect lēvārem lēvārēs lēvāret lēvārēmus lēvārētis lēvārent
perfect lēvāverim lēvāverīs lēvāverit lēvāverīmus lēvāverītis lēvāverint
pluperfect lēvāvissem lēvāvissēs lēvāvisset lēvāvissēmus lēvāvissētis lēvāvissent
passive present lēver lēvēris,
lēvēre
lēvētur lēvēmur lēvēminī lēventur
imperfect lēvārer lēvārēris,
lēvārēre
lēvārētur lēvārēmur lēvārēminī lēvārentur
perfect lēvātus + present active subjunctive of sum
pluperfect lēvātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present lēvā lēvāte
future lēvātō lēvātō lēvātōte lēvantō
passive present lēvāre lēvāminī
future lēvātor lēvātor lēvantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives lēvāre lēvāvisse lēvātūrum esse lēvārī lēvātum esse lēvātum īrī
participles lēvāns lēvātūrus lēvātus lēvandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
lēvandī lēvandō lēvandum lēvandō lēvātum lēvātū
Derived terms
[edit]
[edit]

See also

[edit]

Further reading

[edit]
  • levo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • levo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • levo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book[1], London: Macmillan and Co.
    • to comfort another in his trouble: aliquem aegritudine levare
    • the price of corn is going down: annona laxatur, levatur, vilior fit
    • (ambiguous) men of sound opinions: homines graves (opp. leves)
  • levo”, in William Smith, editor (1854, 1857), A Dictionary of Greek and Roman Geography, volume 1 & 2, London: Walton and Maberly

Livvi

[edit]

Etymology

[edit]

From Proto-Finnic *lëvo.

Noun

[edit]

levo (genitive levon, partitive levuo)

  1. roof

References

[edit]
  • Pertti Virtaranta, Raija Koponen (2009) “levo”, in Marja Torikka, editor, Karjalan kielen sanakirja[2], Helsinki: Kotus, →ISSN

Portuguese

[edit]

Pronunciation

[edit]
 
 

Verb

[edit]

levo

  1. first-person singular present indicative of levar; "I take"

Serbo-Croatian

[edit]

Etymology 1

[edit]

Alternative forms

[edit]

Adverb

[edit]

lȇvo (Cyrillic spelling ле̑во)

  1. left (direction)

Etymology 2

[edit]

See the etymology of the corresponding lemma form.

Adjective

[edit]

levo

  1. neuter nominative/accusative/vocative singular of levi

Spanish

[edit]

Pronunciation

[edit]
  • IPA(key): /ˈlebo/ [ˈle.β̞o]
  • Rhymes: -ebo
  • Syllabification: le‧vo

Verb

[edit]

levo

  1. first-person singular present indicative of levar