elevo

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search
See also: elevó and elevò

Catalan

[edit]

Verb

[edit]

elevo

  1. first-person singular present indicative of elevar

Italian

[edit]

Pronunciation

[edit]
  • IPA(key): /eˈlɛ.vo/
  • Rhymes: -ɛvo
  • Hyphenation: e‧lè‧vo

Verb

[edit]

elevo

  1. first-person singular present indicative of elevare

Anagrams

[edit]

Ladino

[edit]

Etymology

[edit]

Borrowed from French élève.

Noun

[edit]

elevo m (Latin spelling, plural elevos, feminine eleva)

  1. (male) student, pupil

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From ex- +‎ levō.

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

ēlevō (present infinitive ēlevāre, perfect active ēlevāvī, supine ēlevātum); first conjugation

  1. to raise or elevate
    Synonyms: levō, ērigō, excellō, tollō, scandō, efferō, allevō, alleviō, ēvehō, surgō, ēdō, sublīmō
    Antonyms: dēiciō, abiciō
  2. to alleviate or lessen
    Synonyms: domō, lēniō, sōpiō, sēdō, dēlēniō, mānsuēscō, mānsuētō, compōnō, mītigō, plācō, restinguō, commītigō, levō, allevō, alleviō, coerceō
    Antonyms: sollicitō, excitō, īnstīgō, īnstinguō, exciō, perpellō, concieō, concitō, impellō, īnflammō, cieō, moveō, mōlior, adhortor, ērigō

Conjugation

[edit]
   Conjugation of ēlevō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ēlevō ēlevās ēlevat ēlevāmus ēlevātis ēlevant
imperfect ēlevābam ēlevābās ēlevābat ēlevābāmus ēlevābātis ēlevābant
future ēlevābō ēlevābis ēlevābit ēlevābimus ēlevābitis ēlevābunt
perfect ēlevāvī ēlevāvistī ēlevāvit ēlevāvimus ēlevāvistis ēlevāvērunt,
ēlevāvēre
pluperfect ēlevāveram ēlevāverās ēlevāverat ēlevāverāmus ēlevāverātis ēlevāverant
future perfect ēlevāverō ēlevāveris ēlevāverit ēlevāverimus ēlevāveritis ēlevāverint
passive present ēlevor ēlevāris,
ēlevāre
ēlevātur ēlevāmur ēlevāminī ēlevantur
imperfect ēlevābar ēlevābāris,
ēlevābāre
ēlevābātur ēlevābāmur ēlevābāminī ēlevābantur
future ēlevābor ēlevāberis,
ēlevābere
ēlevābitur ēlevābimur ēlevābiminī ēlevābuntur
perfect ēlevātus + present active indicative of sum
pluperfect ēlevātus + imperfect active indicative of sum
future perfect ēlevātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ēlevem ēlevēs ēlevet ēlevēmus ēlevētis ēlevent
imperfect ēlevārem ēlevārēs ēlevāret ēlevārēmus ēlevārētis ēlevārent
perfect ēlevāverim ēlevāverīs ēlevāverit ēlevāverīmus ēlevāverītis ēlevāverint
pluperfect ēlevāvissem ēlevāvissēs ēlevāvisset ēlevāvissēmus ēlevāvissētis ēlevāvissent
passive present ēlever ēlevēris,
ēlevēre
ēlevētur ēlevēmur ēlevēminī ēleventur
imperfect ēlevārer ēlevārēris,
ēlevārēre
ēlevārētur ēlevārēmur ēlevārēminī ēlevārentur
perfect ēlevātus + present active subjunctive of sum
pluperfect ēlevātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present ēlevā ēlevāte
future ēlevātō ēlevātō ēlevātōte ēlevantō
passive present ēlevāre ēlevāminī
future ēlevātor ēlevātor ēlevantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ēlevāre ēlevāvisse ēlevātūrum esse ēlevārī ēlevātum esse ēlevātum īrī
participles ēlevāns ēlevātūrus ēlevātus ēlevandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
ēlevandī ēlevandō ēlevandum ēlevandō ēlevātum ēlevātū

Derived terms

[edit]

Descendants

[edit]

References

[edit]
  • elevo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • elevo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • elevo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book[1], London: Macmillan and Co.
    • to comfort another in his trouble: aegritudinem alicuius elevare

Portuguese

[edit]

Verb

[edit]

elevo

  1. first-person singular present indicative of elevar

Romanian

[edit]

Pronunciation

[edit]

Noun

[edit]

elevo f

  1. vocative singular of elevă

Spanish

[edit]

Verb

[edit]

elevo

  1. first-person singular present indicative of elevar