gretan

Gothic

Romanization

grētan

1. Romanization of 𐌲𐍂𐌴𐍄𐌰𐌽

Old English

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈɡreː.tɑn/

Etymology 1

From Proto-West Germanic *grōtijan, from Proto-Germanic *grōtijaną.

Verb

grētan

1. to greet, address

Conjugation

Conjugation of grētan (weak class 1)

infinitive	grētan	grētenne
indicative mood	present tense	past tense
first person singular	grēte	grētte
second person singular	grētest, grētst	grēttest
third person singular	grēteþ, grētt, grēt	grētte
plural	grētaþ	grētton
subjunctive	present tense	past tense
singular	grēte	grētte
plural	grēten	grētten
imperative
singular	grēt
plural	grētaþ
participle	present	past
	grētende	(ġe)grēted

Descendants

• Middle English: greten
  • English: greet
  • Scots: grete, greit

Etymology 2

From Proto-Germanic *grētaną.

Verb

grētan (Anglian)

1. Alternative form of grǣtan

Conjugation

Conjugation of grētan (strong class 7)

infinitive	grētan	grētenne
indicative mood	present tense	past tense
first person singular	grēte	grēt
second person singular	grētst	grēte
third person singular	grētt, grēt	grēt
plural	grētaþ	grēton
subjunctive	present tense	past tense
singular	grēte	grēte
plural	grēten	grēten
imperative
singular	grēt
plural	grētaþ
participle	present	past
	grētende	(ġe)grēten