fastidio

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search
See also: fastidió

Italian

[edit]

Etymology

[edit]

Borrowed from Latin fastidium.

Pronunciation

[edit]
  • IPA(key): /faˈsti.djo/
  • Rhymes: -idjo
  • Hyphenation: fa‧stì‧dio

Noun

[edit]

fastidio m (plural fastidi)

  1. trouble, bother, nuisance

Derived terms

[edit]

Anagrams

[edit]

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From fastīdium.

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

fastīdiō (present infinitive fastīdīre, perfect active fastīdīvī or fastīdiī, supine fastīdītum); fourth conjugation

  1. to loathe, dislike, despise
  2. to disdain, scorn

Conjugation

[edit]
   Conjugation of fastīdiō (fourth conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present fastīdiō fastīdīs fastīdit fastīdīmus fastīdītis fastīdiunt
imperfect fastīdiēbam fastīdiēbās fastīdiēbat fastīdiēbāmus fastīdiēbātis fastīdiēbant
future fastīdiam fastīdiēs fastīdiet fastīdiēmus fastīdiētis fastīdient
perfect fastīdīvī,
fastīdiī
fastīdīvistī,
fastīdiistī
fastīdīvit,
fastīdiit
fastīdīvimus,
fastīdiimus
fastīdīvistis,
fastīdiistis
fastīdīvērunt,
fastīdīvēre,
fastīdiērunt,
fastīdiēre
pluperfect fastīdīveram,
fastīdieram
fastīdīverās,
fastīdierās
fastīdīverat,
fastīdierat
fastīdīverāmus,
fastīdierāmus
fastīdīverātis,
fastīdierātis
fastīdīverant,
fastīdierant
future perfect fastīdīverō,
fastīdierō
fastīdīveris,
fastīdieris
fastīdīverit,
fastīdierit
fastīdīverimus,
fastīdierimus
fastīdīveritis,
fastīdieritis
fastīdīverint,
fastīdierint
passive present fastīdior fastīdīris,
fastīdīre
fastīdītur fastīdīmur fastīdīminī fastīdiuntur
imperfect fastīdiēbar fastīdiēbāris,
fastīdiēbāre
fastīdiēbātur fastīdiēbāmur fastīdiēbāminī fastīdiēbantur
future fastīdiar fastīdiēris,
fastīdiēre
fastīdiētur fastīdiēmur fastīdiēminī fastīdientur
perfect fastīdītus + present active indicative of sum
pluperfect fastīdītus + imperfect active indicative of sum
future perfect fastīdītus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present fastīdiam fastīdiās fastīdiat fastīdiāmus fastīdiātis fastīdiant
imperfect fastīdīrem fastīdīrēs fastīdīret fastīdīrēmus fastīdīrētis fastīdīrent
perfect fastīdīverim,
fastīdierim
fastīdīverīs,
fastīdierīs
fastīdīverit,
fastīdierit
fastīdīverīmus,
fastīdierīmus
fastīdīverītis,
fastīdierītis
fastīdīverint,
fastīdierint
pluperfect fastīdīvissem,
fastīdiissem
fastīdīvissēs,
fastīdiissēs
fastīdīvisset,
fastīdiisset
fastīdīvissēmus,
fastīdiissēmus
fastīdīvissētis,
fastīdiissētis
fastīdīvissent,
fastīdiissent
passive present fastīdiar fastīdiāris,
fastīdiāre
fastīdiātur fastīdiāmur fastīdiāminī fastīdiantur
imperfect fastīdīrer fastīdīrēris,
fastīdīrēre
fastīdīrētur fastīdīrēmur fastīdīrēminī fastīdīrentur
perfect fastīdītus + present active subjunctive of sum
pluperfect fastīdītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present fastīdī fastīdīte
future fastīdītō fastīdītō fastīdītōte fastīdiuntō
passive present fastīdīre fastīdīminī
future fastīdītor fastīdītor fastīdiuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives fastīdīre fastīdīvisse,
fastīdiisse
fastīdītūrum esse fastīdīrī fastīdītum esse fastīdītum īrī
participles fastīdiēns fastīdītūrus fastīdītus fastīdiendus,
fastīdiundus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
fastīdiendī fastīdiendō fastīdiendum fastīdiendō fastīdītum fastīdītū

Descendants

[edit]
  • English: fash (via Middle French)
  • French: fâcher
  • Italian: fastidire
  • Spanish: hastiar, fastidiar

References

[edit]
  • fastidio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • fastidio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • fastidio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Spanish

[edit]

Pronunciation

[edit]
  • IPA(key): /fasˈtidjo/ [fasˈt̪i.ð̞jo]
  • Rhymes: -idjo
  • Syllabification: fas‧ti‧dio

Etymology 1

[edit]

Inherited from Old Spanish, borrowed from Latin fastīdium. Compare the inherited doublet hastío.

Noun

[edit]

fastidio m (plural fastidios)

  1. annoyance; irritation
[edit]

Etymology 2

[edit]

See the etymology of the corresponding lemma form.

Verb

[edit]

fastidio

  1. first-person singular present indicative of fastidiar

Further reading

[edit]