zinātne

See also: zinātnē

Latvian

Etymology

From zinā(t) (“to know”) +‎ -tne. A 19th-century neologism coined by Atis Kronvalds in 1868 as ziņote, and later on (1873) changed to its modern form. It competed with J. Alunāns' zinātnība, which enjoyed some popularity in the 1870s, and which was later (1878) officially changed to zinība by a commission of the Riga Latvian society. Only at the beginning of the 20th century did Kronvalds' zinātne become the accepted standard form.

Pronunciation

• IPA^(key): [zinâːtnɛ]

Noun

zinātne f (5th declension)

1. (chiefly in the singular) science (system of practices for the acquisition, organization, and usage of theoretical knowledge; the knowledge gained with this system)

   mūsdienu zinātne ― modern science

   zinātnes attīstība ― the development of science, scientific development

   zinātnes nozares ― the branches of science

   zinātnes nozīme ― the importance, significance of science

2. science (a specific part of the knowledge acquired with this system; a specific branch or subdiscipline)

   fundamentālā zinātne ― fundamental science

   humanitārās zinātnes ― humanities, human sciences

   eksaktās zinātnes ― exact sciences

   tehniskās zinātnes ― technical sciences, engineering

   teorētiskās zinātnes ― theoretical sciences

   lietišķās zinātnes ― applied sciences

   dabas zinātnes ― sciences of nature, natural sciences

   tiesību zinātne ― jurisprudence (lit. juridical science)

   literatūras zinātne ― literary science

Declension

Declension of zinātne (5th declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	zinātne	zinātnes
accusative (akuzatīvs)	zinātni	zinātnes
genitive (ģenitīvs)	zinātnes	zinātņu
dative (datīvs)	zinātnei	zinātnēm
instrumental (instrumentālis)	zinātni	zinātnēm
locative (lokatīvs)	zinātnē	zinātnēs
vocative (vokatīvs)	zinātne	zinātnes

Synonyms

• (obsolete terms) ziņote, zinātnība, zinība

Derived terms

• zinātnieks, zinātniece
• zinātnisks