zelatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of zēlō.

Participle

zēlātus (feminine zēlāta, neuter zēlātum); first/second-declension participle

1. loved ardently or zealously

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	zēlātus	zēlāta	zēlātum		zēlātī	zēlātae	zēlāta
genitive	zēlātī	zēlātae	zēlātī		zēlātōrum	zēlātārum	zēlātōrum
dative	zēlātō	zēlātae	zēlātō		zēlātīs
accusative	zēlātum	zēlātam	zēlātum		zēlātōs	zēlātās	zēlāta
ablative	zēlātō	zēlātā	zēlātō		zēlātīs
vocative	zēlāte	zēlāta	zēlātum		zēlātī	zēlātae	zēlāta

References

• "zelatus", in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)