vocitatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of vocitō.
Participle
[edit]vocitātus (feminine vocitāta, neuter vocitātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | vocitātus | vocitāta | vocitātum | vocitātī | vocitātae | vocitāta | |
| genitive | vocitātī | vocitātae | vocitātī | vocitātōrum | vocitātārum | vocitātōrum | |
| dative | vocitātō | vocitātae | vocitātō | vocitātīs | |||
| accusative | vocitātum | vocitātam | vocitātum | vocitātōs | vocitātās | vocitāta | |
| ablative | vocitātō | vocitātā | vocitātō | vocitātīs | |||
| vocative | vocitāte | vocitāta | vocitātum | vocitātī | vocitātae | vocitāta | |