vituperaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of vituperō.
Participle
[edit]vituperātūrus (feminine vituperātūra, neuter vituperātūrum); first/second-declension participle
- about to censure
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | vituperātūrus | vituperātūra | vituperātūrum | vituperātūrī | vituperātūrae | vituperātūra | |
| genitive | vituperātūrī | vituperātūrae | vituperātūrī | vituperātūrōrum | vituperātūrārum | vituperātūrōrum | |
| dative | vituperātūrō | vituperātūrae | vituperātūrō | vituperātūrīs | |||
| accusative | vituperātūrum | vituperātūram | vituperātūrum | vituperātūrōs | vituperātūrās | vituperātūra | |
| ablative | vituperātūrō | vituperātūrā | vituperātūrō | vituperātūrīs | |||
| vocative | vituperātūre | vituperātūra | vituperātūrum | vituperātūrī | vituperātūrae | vituperātūra | |