vigintiseviratus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]From vīgintisēvir + -ātus.
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /u̯iː.ɡin.ti.seː.u̯iˈraː.tus/, [u̯iːɡɪn̪t̪ɪs̠eːu̯ɪˈräːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /vi.d͡ʒin.ti.se.viˈra.tus/, [vid͡ʒin̪t̪is̬eviˈräːt̪us]
Noun
[edit]vīgintisēvirātus m (genitive vīgintisēvirātūs); fourth declension
- Alternative form of vīgintisexvirātus
Declension
[edit]Fourth-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | vīgintisēvirātus | vīgintisēvirātūs |
genitive | vīgintisēvirātūs | vīgintisēvirātuum |
dative | vīgintisēvirātuī | vīgintisēvirātibus |
accusative | vīgintisēvirātum | vīgintisēvirātūs |
ablative | vīgintisēvirātū | vīgintisēvirātibus |
vocative | vīgintisēvirātus | vīgintisēvirātūs |
References
[edit]- vigintiseviratus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.