vieturus

Latin

Etymology

Future active participle of vieō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /u̯i.eːˈtuː.rus/, [u̯ieːˈt̪uːrʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /vi.eˈtu.rus/, [vieˈt̪uːrus]

Participle

viētūrus (feminine viētūra, neuter viētūrum); first/second-declension participle

1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	viētūrus	viētūra	viētūrum		viētūrī	viētūrae	viētūra
genitive	viētūrī	viētūrae	viētūrī		viētūrōrum	viētūrārum	viētūrōrum
dative	viētūrō	viētūrae	viētūrō		viētūrīs
accusative	viētūrum	viētūram	viētūrum		viētūrōs	viētūrās	viētūra
ablative	viētūrō	viētūrā	viētūrō		viētūrīs
vocative	viētūre	viētūra	viētūrum		viētūrī	viētūrae	viētūra