viatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of viō
Participle
[edit]viātus (feminine viāta, neuter viātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | viātus | viāta | viātum | viātī | viātae | viāta | |
| genitive | viātī | viātae | viātī | viātōrum | viātārum | viātōrum | |
| dative | viātō | viātae | viātō | viātīs | |||
| accusative | viātum | viātam | viātum | viātōs | viātās | viāta | |
| ablative | viātō | viātā | viātō | viātīs | |||
| vocative | viāte | viāta | viātum | viātī | viātae | viāta | |