vetiturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of vetō.
Participle
[edit]vetitūrus (feminine vetitūra, neuter vetitūrum); first/second-declension participle
- about to forbid
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | vetitūrus | vetitūra | vetitūrum | vetitūrī | vetitūrae | vetitūra | |
| genitive | vetitūrī | vetitūrae | vetitūrī | vetitūrōrum | vetitūrārum | vetitūrōrum | |
| dative | vetitūrō | vetitūrae | vetitūrō | vetitūrīs | |||
| accusative | vetitūrum | vetitūram | vetitūrum | vetitūrōs | vetitūrās | vetitūra | |
| ablative | vetitūrō | vetitūrā | vetitūrō | vetitūrīs | |||
| vocative | vetitūre | vetitūra | vetitūrum | vetitūrī | vetitūrae | vetitūra | |