verificatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of vērificō.
Participle
[edit]vērificātus (feminine vērificāta, neuter vērificātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | vērificātus | vērificāta | vērificātum | vērificātī | vērificātae | vērificāta | |
| genitive | vērificātī | vērificātae | vērificātī | vērificātōrum | vērificātārum | vērificātōrum | |
| dative | vērificātō | vērificātae | vērificātō | vērificātīs | |||
| accusative | vērificātum | vērificātam | vērificātum | vērificātōs | vērificātās | vērificāta | |
| ablative | vērificātō | vērificātā | vērificātō | vērificātīs | |||
| vocative | vērificāte | vērificāta | vērificātum | vērificātī | vērificātae | vērificāta | |